Tā, aizvakar bija mana lielā diena - operācijas diena.
E-pastu sarakstē bijām vienojušies, ka esmu iekļauta piektdienas Femtolasik grupiņā. :)
Trešdien pārskaitījām naudu.
Ceturtdien man piezvanīja, pateica, ka jābūt 10:30, tā kā izmantošu Femtolasik metodi, man būs cits līgums (līdzi man ir iedots Lasik līgums).
Kopumā noskaņojums bija mierīgs, bet tik un tā naktī rādījās sapņi, ka ierodos klīnikā un man iedod jauno līgumu, kas ir grāmatas izskatā, kurš viss jāizlasa un vietām jāaizpilda un dakteris mani jau gaida, un es tik lasu un lasu un pildu un netieku līdz operācijai.. tad vēl sapņoju, ka klīnikā ir telpa, kurā koncertē dzīvā grupa un solists bija dr. Lūkins :) vēl sapņoju, ka man piezvana no klīnikas, lai vēl nebraucu, jo RĪgā ir sākušies negaidīti pilsētas svētki un viņi klīnika nedrīkstot strādāt, bet lai es pagaidu, gan jau drīz atļaušot atvērties..
bet tā nebija :) - ierados, tikām galā ar līgumiem, izsniedza man smuku klīnikas auduma maisiņu ar klinikas avīzīti un pēc operācijas nepieciešamajiem pilieniem ar instrukciju līdzi.
Vēlreiz pie acu ārstes dubultai drošībai pārbauda redzi, var uzdot jautājumus (kuri tiešām visu laiku rodas klāt), tad iedod mazo graķīti nomierinoša sīrupiņa un māsiņa ved augšā uz pēcoperācijas atpūtas telpu, kurā uzliek pacientam cepurīti, uzvelk bahilas, nodezinficē acu apvidu ar spirtiņu un noinstruē par operācijas gaitu. Būtībā no šī brīža viss notiek ļoti ātri savā atstrādātā, noteiktā secībā, laiks paskrien nemanot.
Vienā gultā jau atlaidies pirmais operētais. Es esmu otrā. Pēc manis bija vēl 2 sievietes.
Brilles iesaka nolikt malā, jo tās vairs nekad nebūšot vajadzīgas. hmmm... Redz - un tā es dr. Lūkinu arī neredzēju :(. Jo ar manu redzi bez brillēm pirms operācijas man nebija cerību viņu ieraudzīt, bet pēc operācijas man bija tāds uztraukums, ka tas nebija prātā un vēl arī nevarēju redzēt, jo pirmajā brīdī ir migliņa.
Operācijā jutos kā kosmosa kuģī. Vadītājs (dakteris) dod pavēles un instruē par procesu gaitu. Tā kā klīnikā iepriekš jau bija izstāstīta operācijas gaita, nekādu satraucošu pārsteigumu nebija. Uztraukums gan nenormāls bija, elpoju caur muti nezkāpēc, tā bija vieglāk, un biju sastingusi, lai tikai netraucētu ārstam. Kuriozais ir tas, ka mirklī, kad lāzers nodedzina dioptrijām atbilstošo radzenes daļu, nosmaržo pēc deguma un, kad dr. noskalo aci, nočūkst. Operācijas laikā tiešām nekas nesāp, galva ir skaidrs, Tu vari domāt līdzi. Un aparatūras lieliskais dizains, kosmiskās skaņas un dažādu krāsu gaismiņas rada paļāvību uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem un iespējām. Un tad jau Tu visu esi pacietis un māsiņa ved Tevi laimīgu (par to, ka tas ir izdarīts un aiz muguras!) uz pēcoperācijas atpūtu, kur Tevi gaida nomierinoša pustumsa un gulta ar lieliem spilveniem un mīkstu pledu. Padzēros piparmētru tēju un pat iemigu uz brīdi. Tūlīt pēc operācijas ļooooti gribējās apraudāties, bet tas bija tīri no stresa, nevis no kaut kā konkrēta.
Kad paiet ~1,5-2 h, laiks doties pie acu ārstes uz 1. stāvu, kas noņem kontaktlēcas (Femtolasik gadījumā dr. pēc operācijas uzliek lēcas, jo radzenes noņemtais vāciņš Femtolasik gadījumā ir stipri plānāks nekā Lasik gadījumā). Un pārbauda kā radzenes vāciņš guļ. Šeit arī uzzinu sev negaidītu jaunumu, kad jautāju, cik ilgā laikā radzenes vāciņš pilnībā pieaug atpakaļ. Daktere saka - gadu laikā. Es izbrīnos un prasu - gada laikā? Viņa - gadu laikā. Hmmm... Redz, esot tā, ka jau operācijas dienā pirmo h laikā griezuma vietai epitēlija šūnas pārvelkas pāri un sākas sadzīšana. Nedēļas laikā malas ir tā sadzijušas, ka var atsākt normāli mazgāties dušā un atsākt sportot, bet pilnībā radzenes vāciņš (cik es tagad saprotu - vidusdaļā) pieaug tikai daudzu gadu laikā. Vēl jānoskaidro - cik gadu laikā. Un vēl nav skaids, kad tad īsti var atsākt krāsot acis? Es saku - tikko uzzini atbildes uz saviem jautājumiem - tā vietā rodas jauni :) Daktere skaidroja, ka šī radzenes ilgā pieaugšanas laika dēļ ir iespējams veikt reoperācijas vēlreiz ar speciālu instrumentu atverot radzenes vāciņu.
Tā kā atsāpinošās zāles sāk iziet + vēl tiek izņemtas lēcas, sāk pa īsto grauzt un asarot acis. Bet nu nevienas no tām sāpēm nav stipras un neizturamas. Jebkuru, kurš ir valkājis lēcas, tas nevar pārsteigt.
Tad nu ir laiks ierasties Jūsu sagaidītājam-pavadītājam, uzlikt saulesbrilles un doties mājās. Vēlreiz tiec mīļi un stingri noinstruēts par zāļu pilināšanu, pārprasa vai tiešām pavadonis ir ieradies, ir sajūta, ka par Tevi rūpējas. Pavadonis jeb mājās aiztransportētājs ir noteikti nepieciešams, jo 6 h pēc operācijas acis ir jātur ciet. Drīkst atvērt uz laiciņu, cik nepieciešams, bet vēlams visu laiku turēt ciet. Pēc maniem vērojumiem, pavadonis nepieciešams arī neizbēgamā operācijas radītā stresa dēļ, jo 2 dienas es uzvedos sev neraksturīgi saraustīti, nesakarīgi un nekoordinēti.
Mājās iekārtojos gultā, padzēros, paēdu un maksimāli gulēju ar acīm ciet. Saņēmu atbalstošas sms, ko draugs lasīja priekšā. Pilināju pilienus ik pa 2 h kā tika teikts. Nekādu īpaši sliktu sajūtu nebija - sākās saudzējošais režīms, kas ilgs vēl vismaz nedēļu. Visgrūtākais bija izdomāt kā naktī nodrošināt acu neaiztikšanu, bail miegā saberzēt. Tāpēc gulēšanai miega briļļu vietā izmantoju superuniversālo galvas apsēju jeb bafu - tas darbojās labi - nespieda, un par acīm jutos droši.
P.S. Kopumā Lūkina klīnika nelika man vilties, viss bija kā nākas. Piestrādāt viņi vēl varētu pie miera nodrošināšanas, jo pēcoperācijas zālē ir ļoti laba dzirdamība no gaiteņa un kāpnēm, pa kurām aktīvi nēsājas personāls. Man tas pietrūka - klusums un miers. Bet varbūt citi nav tik stresaini un nepamana tādas lietas. Arī pēc operācijas ejot pie dakteres lejā, kaut kā nebija patīkami gaidīt kopējajā uzgaidāmajā telpā, kur bija pilns ar skaļiem, smejošiem skandināviem (laikam).
P.P.S. Vēl arī gribu atgādināt pašsaprotamo, - ka viss ko rakstu ir tikai mans personīgais redzējums uz šīm lietām tātad - subjektīvs nevis objektīvs. :)
