Lielā diena

Tā, aizvakar bija mana lielā diena - operācijas diena.
E-pastu sarakstē bijām vienojušies, ka esmu iekļauta piektdienas Femtolasik grupiņā. :)
Trešdien pārskaitījām naudu.
Ceturtdien man piezvanīja, pateica, ka jābūt 10:30, tā kā izmantošu Femtolasik metodi, man būs cits līgums (līdzi man ir iedots Lasik līgums).
Kopumā noskaņojums bija mierīgs, bet tik un tā naktī rādījās sapņi, ka ierodos klīnikā un man iedod jauno līgumu, kas ir grāmatas izskatā, kurš viss jāizlasa un vietām jāaizpilda un dakteris mani jau gaida, un es tik lasu un lasu un pildu un netieku līdz operācijai.. tad vēl sapņoju, ka klīnikā ir telpa, kurā koncertē dzīvā grupa un solists bija dr. Lūkins :) vēl sapņoju, ka man piezvana no klīnikas, lai vēl nebraucu, jo RĪgā ir sākušies negaidīti pilsētas svētki un viņi klīnika nedrīkstot strādāt, bet lai es pagaidu, gan jau drīz atļaušot atvērties..

bet tā nebija :) - ierados, tikām galā ar līgumiem, izsniedza man smuku klīnikas auduma maisiņu ar klinikas avīzīti un pēc operācijas nepieciešamajiem pilieniem ar instrukciju līdzi.
Vēlreiz pie acu ārstes dubultai drošībai pārbauda redzi, var uzdot jautājumus (kuri tiešām visu laiku rodas klāt), tad iedod mazo graķīti nomierinoša sīrupiņa un māsiņa ved augšā uz pēcoperācijas atpūtas telpu, kurā uzliek pacientam cepurīti, uzvelk bahilas, nodezinficē acu apvidu ar spirtiņu un noinstruē par operācijas gaitu. Būtībā no šī brīža viss notiek ļoti ātri savā atstrādātā, noteiktā secībā, laiks paskrien nemanot.
Vienā gultā jau atlaidies pirmais operētais. Es esmu otrā. Pēc manis bija vēl 2 sievietes.

Brilles iesaka nolikt malā, jo tās vairs nekad nebūšot vajadzīgas. hmmm... Redz - un tā es dr. Lūkinu arī neredzēju :(. Jo ar manu redzi bez brillēm pirms operācijas man nebija cerību viņu ieraudzīt, bet pēc operācijas man bija tāds uztraukums, ka tas nebija prātā un vēl arī nevarēju redzēt, jo pirmajā brīdī ir migliņa.

Operācijā jutos kā kosmosa kuģī. Vadītājs (dakteris) dod pavēles un instruē par procesu gaitu. Tā kā klīnikā iepriekš jau bija izstāstīta operācijas gaita, nekādu satraucošu pārsteigumu nebija. Uztraukums gan nenormāls bija, elpoju caur muti nezkāpēc, tā bija vieglāk, un biju sastingusi, lai tikai netraucētu ārstam. Kuriozais ir tas, ka mirklī, kad lāzers nodedzina dioptrijām atbilstošo radzenes daļu, nosmaržo pēc deguma un, kad dr. noskalo aci, nočūkst. Operācijas laikā tiešām nekas nesāp, galva ir skaidrs, Tu vari domāt līdzi. Un aparatūras lieliskais dizains, kosmiskās skaņas un dažādu krāsu gaismiņas rada paļāvību uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem un iespējām. Un tad jau Tu visu esi pacietis un māsiņa ved Tevi laimīgu (par to, ka tas ir izdarīts un aiz muguras!) uz pēcoperācijas atpūtu, kur Tevi gaida nomierinoša pustumsa un gulta ar lieliem spilveniem un mīkstu pledu. Padzēros piparmētru tēju un pat iemigu uz brīdi. Tūlīt pēc operācijas ļooooti gribējās apraudāties, bet tas bija tīri no stresa, nevis no kaut kā konkrēta.

Kad paiet ~1,5-2 h, laiks doties pie acu ārstes uz 1. stāvu, kas noņem kontaktlēcas (Femtolasik gadījumā dr. pēc operācijas uzliek lēcas, jo radzenes noņemtais vāciņš Femtolasik gadījumā ir stipri plānāks nekā Lasik gadījumā). Un pārbauda kā radzenes vāciņš guļ. Šeit arī uzzinu sev negaidītu jaunumu, kad jautāju, cik ilgā laikā radzenes vāciņš pilnībā pieaug atpakaļ. Daktere saka - gadu laikā. Es izbrīnos un prasu - gada laikā? Viņa - gadu laikā. Hmmm... Redz, esot tā, ka jau operācijas dienā pirmo h laikā griezuma vietai epitēlija šūnas pārvelkas pāri un sākas sadzīšana. Nedēļas laikā malas ir tā sadzijušas, ka var atsākt normāli mazgāties dušā un atsākt sportot, bet pilnībā radzenes vāciņš (cik es tagad saprotu - vidusdaļā) pieaug tikai daudzu gadu laikā. Vēl jānoskaidro - cik gadu laikā. Un vēl nav skaids, kad tad īsti var atsākt krāsot acis? Es saku - tikko uzzini atbildes uz saviem jautājumiem - tā vietā rodas jauni :) Daktere skaidroja, ka šī radzenes ilgā pieaugšanas laika dēļ ir iespējams veikt reoperācijas vēlreiz ar speciālu instrumentu atverot radzenes vāciņu.

Tā kā atsāpinošās zāles sāk iziet + vēl tiek izņemtas lēcas, sāk pa īsto grauzt un asarot acis. Bet nu nevienas no tām sāpēm nav stipras un neizturamas. Jebkuru, kurš ir valkājis lēcas, tas nevar pārsteigt.

Tad nu ir laiks ierasties Jūsu sagaidītājam-pavadītājam, uzlikt saulesbrilles un doties mājās. Vēlreiz tiec mīļi un stingri noinstruēts par zāļu pilināšanu, pārprasa vai tiešām pavadonis ir ieradies, ir sajūta, ka par Tevi rūpējas. Pavadonis jeb mājās aiztransportētājs ir noteikti nepieciešams, jo 6 h pēc operācijas acis ir jātur ciet. Drīkst atvērt uz laiciņu, cik nepieciešams, bet vēlams visu laiku turēt ciet. Pēc maniem vērojumiem, pavadonis nepieciešams arī neizbēgamā operācijas radītā stresa dēļ, jo 2 dienas es uzvedos sev neraksturīgi saraustīti, nesakarīgi un nekoordinēti.

Mājās iekārtojos gultā, padzēros, paēdu un maksimāli gulēju ar acīm ciet. Saņēmu atbalstošas sms, ko draugs lasīja priekšā. Pilināju pilienus ik pa 2 h kā tika teikts. Nekādu īpaši sliktu sajūtu nebija - sākās saudzējošais režīms, kas ilgs vēl vismaz nedēļu. Visgrūtākais bija izdomāt kā naktī nodrošināt acu neaiztikšanu, bail miegā saberzēt. Tāpēc gulēšanai miega briļļu vietā izmantoju superuniversālo galvas apsēju jeb bafu - tas darbojās labi - nespieda, un par acīm jutos droši.

P.S. Kopumā Lūkina klīnika nelika man vilties, viss bija kā nākas. Piestrādāt viņi vēl varētu pie miera nodrošināšanas, jo pēcoperācijas zālē ir ļoti laba dzirdamība no gaiteņa un kāpnēm, pa kurām aktīvi nēsājas personāls. Man tas pietrūka - klusums un miers. Bet varbūt citi nav tik stresaini un nepamana tādas lietas. Arī pēc operācijas ejot pie dakteres lejā, kaut kā nebija patīkami gaidīt kopējajā uzgaidāmajā telpā, kur bija pilns ar skaļiem, smejošiem skandināviem (laikam).

P.P.S. Vēl arī gribu atgādināt pašsaprotamo, - ka viss ko rakstu ir tikai mans personīgais redzējums uz šīm lietām tātad - subjektīvs nevis objektīvs. :)

pirmsoperācijas konsultācija

19.11.2009. biju uz pirmsoperācijas konsultāciju dr. Lūkina klīnikā.
:) ļoti ironisks likās klīnikai izvēlētais logo - lielie okulistu riņķi, ko no bērnības mēs zinām no galvas :) skatījos uz to un sirdī kaut kas gruzdēja (atceros skolā nācās māsiņai teikt, ka es neredzu to rādāmkoku ar ko viņa man rāda tos riņķus, kad viņa spītīgi gribēja pārbaudīt manu redzi bez brillēm)

uzgaidāmā telpa bija mīlīga, mani pārsteidza cilvēku daudzums (kādi 6 sēdēja pozās, kas liecina, ka viņi gaida jau ilgi)

vizīte pie acu ārstes bija operatīva - viss pa planu, pa grafiku - izmērīja visu, kas mērāms, līdzi biju paņēmusi pēdējās briļļu un lēcu receptes, apskatīja tās, nomērīja, ka radzenes biezums tehniski atļauj veikt šo operāciju, mērīja vēl un vēl.. nekā nepierasta acu ārsta apmeklētājam. Iepilināja zīlītes palielinošos pilienus, pēc kuriem atkal bija jāpasēž uzgaidāmajā telpā kopā ar pārējiem gaidošajiem. Šajā laikā laipna darbiniece mani uzaicināja uz blakus kabinetiņu izstāstīt par operācijas norises gaitu, principiem un atbildēt uz maniem jautājumiem.
galvenie jautājumi un atbildes:
vai operācijas rezultātā var zaudēt redzi? - par redzēšanu atbild tīklene, nevis radzene, bet operācijas laikā tīklene netiek aiztikta, tiek koriģēta radzene.
vai drīkst dabiski dzemdēt pēc LASIK? - jā, tas ir mīts, ka nevar. Var dzemdēt kā katra normāla sieviete. Dzemdībās spiediens ir uz tīkleni, ja tīklene ir kārtībā, var dzemdēt.
cik cilvēkiem viņu klīnikā ir veikta šī operācija? kurš ķirurgs tās veic? - 5 gadu laikā ir veiktas ~ 7000 operācijas. Tās veic tikai dr. Lūkins
vai acu sausums un jūtīgums mēdz būt pēc operācijas ilgstoši (uz visiem laikiem) ? - var būt uz pāris mēnešiem vai pus gadu, bet tas ir ļoti individuāli un ļoti atkarīgs no tā vai cilvēks pats ievēro visus aizliegumus.
Visā mūsu sarunā par bažām, kas saistās ar šo operāciju, izkristalizējās pamatdoma, ka tā ir medicīna. Jaunākā, tehniski attīstītākā medicīna. Medicīnā vienmēr var kaut kas noiet greizi. (kā zinām - nomirt var gan ar medicīnas palīdzību, gan nesaņemot medicīnisko palīdzību :) ) Bet viss ir izdarīts un ievērots (jaunākie tehniskie sasniegumi, starptautiskā pieredze), lai tā nebūtu. Pēc meitenes teiktā, viņu praksē vēl nav bijis nekādu nopietnu komplikāciju. Iedod līdzi līgumus. Ja izlem par operāciju - aizpildi un paraksti līgumus, piesakies uz operāciju un ierodies. Viss īsi un konkrēti. Tad dakteris vēlreiz pārbaudīs redzi un veiks procedūru.

Tad acu ārste apskatīja man acu tīklenes un teica, ka drošības pēc nosūtīs pie tīklenes ārstes, ka varbūt tikšu tūlīt. Es piekritu.
Kaut kur tajā visā sajutu tādu labi atstrādātu konveiera principu, kas drusku mulsināja. Jo kad esmu ieradusies taisīt savām acīm (!!!) operāciju un arī par tik lielu summu, kau tkā iekšēji gaidu laikam baigi individuālo pieeju. Bet tās jau ir nianses, nekā kur piesieties pa īstam nebija.

Lūk, nonākam līdz interesantākajam. Labi, ka biju par to lasījusi internetā, tas nedaudz sagatavoja tam, ka pirms operācijas tīklenes bojājumu piededzināšana vispār ir normāla prakse.
Dakterīte bija ļoti laipna, ļoti. Pēc tam sapratu, ka šitādu manipulāciju veicējai vienkārši tādai ir jābūt!
Iepilināja acīs atsāpinošus kodīgus pilienus. Ielika acī speciālu acs atplētēju, lai nevar aiztaisīt aci. Piestutēja pie aparāta un norādot uz rokturīšiem teica, ka varu pieturēties. Šajā brīdī kļuva baisi un prasīju vai būs tik traki? Viņa nosmējās un ar spilgtu gaismu sāka apskatīt tīkleni liekot aci grozīt uz visām pusēm. Spilgtā gaisma jau sagādāja nepatīkamas izjūtas, bet nu bija vēl ok. Tad tika atrasts bojājumiņš, kas jāpiededzina, nav ko gaidīt, labāk uzreiz un sākas piededzināšana ar lāzeru. Atceros, ka sākumā jau nemaz nesāpēja, bet tas notiek ar tādiem īstiem piegājieniem - pik, pik, pik, pik... un ar katru reizi Tu jūti arvien vairāk tas pārvēršas par sāpēm. Tā, ka beigās jau liekās, ka sāp līdz kaulam un Tu no visa spēka mēģini aizvērt aci (ko neļauj atplētējs). Dakterīte visu laiku mīlīgi čivina, ka nav jau tik traki :) un Tu cieties, bet principā iekšēji esi jau apraudājies. Mjā... vot šis bija šoks man. Un vēl man visu laiku pa galvu grozījās aina no filmas "Pelikānu lieta", kur Melu Gibsonu spīdzināja - injicēja kaut ko, ar skoču atlīmēja acis vaļā un midžināja spilgtu gaismu :D :D :D
Bet nu nebija jau nekas neizturams - drīzāk nepatīkams pārsteigums. Pēc tam tas pats sekoja otrai acij un tad jau bija lieta darīta.
Ļoti interesanti man likās, ka dakterīte teica, ka ar tādiem mīnusiem kā man, šādi tīklenes bojājumiņi ir pilnīgi normāli un tipiski un ka šī piededzināšanu ir jāveic vienalga vai taisa operāciju vai nē. Šajā brīdī es domāju par to, kā var būt, ka neviens acu ārsts līdz šim man neko tādu nav teicis..?

Kopā par abu ārstu vizītēm samaksāju 80 Ls, reģistratūrā man laipni uzraksītija izziņas apdrošināšanai, tā nu tagad dzīvoju cerībā, ka, ja ne visu, tad vismaz daļu apdrošināšana man apmaksās.
Operāciju gan veselības apdrošināšanas polises neapmaksā kā jau visas lāzertehnikā veiktās porcedūras.

Vakar izlasot viņu mājaslapā aprakstu par jauno FEMTOLASIK (konsultācijā minēja, ka operācija ar to maksā par 300 Ls dārgāk), sapratu, ka ja jau taisa, tad nav ko mēģināt ieekonomēt tos 300 Ls. Uz summas lielumu, tas vairs neko diži nemaina. Jo tā kā man ir gan jākoriģē dioptrijas, gan astigmatisms, tad operācijas maksa ir maksimālā - 1700 ls.

lielā izvēle

kā parastais briļļainais izlemj taisīt redzes korekcijas operāciju?

Godīgi sakot katrs briļļainais par to sapņo visu mūžu... Kad nevar valkāt saulesbrilles. Kad sportojot traucē brilles. Kad no lēcām acis kļūst sausas un jūtīgas. Kad pirms bučošanās jānoņem brilles, jo traucē. Kad skaidrs, ka Tavas skaistās acis brilles partaisa par mazītiņām ačelēm. Kad ziemā regulāri aizsvīst brilles.

Un būtībā šobrīd vienīgais pret arguments ir tāds pats kā pirms 20 gadiem (cik interesanti vai ne? tik daudz kas mainās, bet būtiskais lielākoties ir tas pats) - nav zināms kā šāda operācija ietekmē redzi ilgtermiņā (ar to domājot visu mūža garumu tātad - kas būs pēc 30, 50 vai 70 gadiem?) bet redze mums ir tik svarīga un izmērāma vienība, ka gribam garantētu rezultātu, neesam gatavi ar to riskēt. Salīdzinot ar citām šāda veida debašu tēmām, piem., hormonālo kontracepciju. Jo, ja nu gadījumā pēc gadiem 20 mums būs dēls gejs vai ļaundabīgs audzējs (tpu, tpu, tpu), nevarēs jau skaidri zināt vai tas tāpēc, ka dzēru tās tabletītes, vai vienkārši tādi laiki. Savukārt, ja kaut kas kardināls notiks ar redzi - tiešā veidā vainosim savu lēmumu par operāciju. Un ar dēlu geju vai cistozi laikam vieglāk samierināties nekā ar aklumu. Nu jau aizrunājos...

Un tā nu mēs saliekam kopā gribēšanu un sapņus + ticību medicīnai + savas bailes un neziņu un skatāmies, kurš uzvar.
Man uzvarēja pirmie divi.
Pēctam noskaidrojam cik tas vispār maksā, kur var uztaisīt šādu operāciju un meklējam internetā pieejamo informāciju.
Vēl sapurināja tas, ka apzinājos,- ir piemērotākais brīdis - agrāk taisīt īsti nevar, jo jābūt stabili nemainīgam redzes stāvoklim (kas līdz 25 gadiem parasti nav) un jaunam cilvēkam tomēr operēt kaut ko plānveidā ir vēlamāk, jo dzīšana kā arī visi citi procesi organismā notiek veiksmīgāk un ātrāk. Tā teikt - jauns un spēcīgs organisms. :)

Latvijā šādas operācijas piedāvā:
LASIK klīnikā Fēliksa Lūkina vadībā
Solomatina acu centrā
un arī dr. Kuzņecova klīnikā (tādu gan atradu jau pēc tam, kad biju izvēlējusies Lūkina klīniku)

man starp Lūkina un Solomatina klīnikām izvēlēties nebija grūti, apskatījos vadošo ārstu foto (itkā tam nav jēgas, bet tomēr tas ir svarīgi, ka nav antipātiju pret savu acu ķirurgu), atsauksmes internetā par abām klīnikām ir labas, izšķiroši priekš manis bija pieredzes apraksti - Solomatinam tikai Ukrainā gūta pieredze, Lūkinam Vācija, ASV. Un vēl bonusā tāds fakts, ka Fēliksam Lūkinam pašam arī ir veikta šī operācija.
Tā nu es izlēmu kur.

P.S. Droši vien es nebūtu saņēmusies vēl ilgi un varbūt nekad, ja ne mana draudzenīte, kura man iebakstīja sejā Lūkina klīnikas bukletu un pateica - kāda jēga uzacis tetovēt (tā bija viena no tā brīža manām skaistumkopšanas idejām), ja ar brillēm jāstaigā. Ok, tik skarbu metodi es dabūju tāpēc, ka jau n-tos mēnešus stāstiju viņai, ka taisos aiziet uz konsultāciju, aprunāties, noskaidrot par šo metodi utt utt un tālāk par runāšanu netiku. Šis bija liktenīgais grūdiens. Citiem nevajag, ka viņus pagrūž. Citiem vajag :)

un nav ko noliegt - es bez brillēm sev patīku labāk ;)