trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs

lāzeroperācija - VID attaisnotie izdevumi???



Ha! Nez kāpēc es par to vispār neiedomājos decembrī, kad nolēmu veikt operāciju.
Es rūpīgi painteresējos, vai neko nesedz mana veselības apdrošināšana, bet par čeku iesniegšanu VID attaisnoto izdevumu daļas atgūšanai man vispār neiešāvās prātā. Neviens arī to nepieminēja, diemžēl. (Atšķirībā no manas masierītes, kas pat pie katra 5 ls čeka atgādina, lai paprasu kasierei rekvizītus iesist čekā, jo varēs taču iesniegt VID tos čekiņus).

Tātad - tieši par masierēšanās sakrātajiem čekiem domājot un VID veidlapas pētot, domāju... hmmm.. atgūt varu tikai 12 Ls, izskatās, ka čakars būs liels, laika zudumi un benzīns braukājot arī.. vai vispār vērts iesniegt.. Un man pēkšņi iešāvās prātā tie 2000 ls, kas samaksāti par operāciju!!!! Piezvanīju uz savas dzīvesvietas VID nodaļu un prasu - vai redzes korekcijas lāzeroperācija ir attaisnotie izdevumi? man atbild - jā. Es jau nopriecājos, kad man uzmācas nejaukas atmiņas - pārskaitījumu veica draugs no sava konta. Uz to man tante klausules otrā galā protams nelaipni sāk burkšķēt "draugs... kas tas vispār ir.. tas nekas nav.... nav nekāda radniecība, tas neskaitās". Es vēl mēģinu piebilst, ka maksājuma uzdevumā bija minēti mani rekvizīti, ka tas ir par manu opeerāciju. Tad tante jūt, ka nav ko pa telefonu samuldēties un atbild, lai es iesniedzu un tad jau VID izskatīs un dos man atbildi. Ar to jau norādot, ka nevis ieskaitīs naudu, bet dos atbildi :)

Es tiešām saskumu, jo summa ir liela. Bet painteresējoties no citas puses, man tomēr skaidro, ka neesot svarīgi, kas maksājis, bet gan par ko. Ja maksājuma uzdevumā esot norādīts, tad es varot iesniegt. Nu interesanti. Tagad jāgaida, kad draugs atgriezīsies no ceļojuma, jādabū maksājuma apstiprinājums un jāsniedz VID. Tad jau redzēs..

Jūlija beigās iesniedzu VID deklarāciju un vajadzīgos dokumentus.

REZULTĀTS: oktobrī saņēmu no Valsts Kases 457.70 Ls !!!! Urāaaaa!

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

1/2 gads pēc operācijas

Biju uz pārbaudi gandrīz pus gadu (5.5 mēn) pēc operācijas. Aparāts uzrāda vienai acij ideālu korekciju, otrai esot nedaudz par daudz nokoriģēts astigmatisms. Bet visumā esot ļoti labi.
Uz tāfelītes man viegli neiet - ar vienu aci cipari ņirb, tā kā trīskāršojas. Pie tam tieši ar ideāli nokoriģēto aci. Bet ar abām acīm kopumā es redzu vienu rindu augstāk nekā vidusmēra norma esot. Tā ka manuprāt labi. Arī pēc tā, ka ikdienā nekur neizjūtu redzes diskomfortu, spriežu, ka mērķis sasniegts un baudu bezbriļļu režīmu :) un to, ka varu valkāt saulesbrilles :)

Cenšos vairs nepilināt pilienus sauso acu sindromam. Nedaudz sausas acis brīžiem ir. Ja galīgi - tad iepilinu, bet tā gadās reti.

Dakterīte teica, ka tā kā darbiņš darīts liels (ar to domātas manas lielās dioptrijas pirms operācijas), tad man 1/2 gadu pēc operācijas vēl nevarot uzskatīt par galīgo atskaites punktu. Man jāpienāk vēl pēc 6 mēnešiem uz pārbaudi. Jo tik lielai korekcijai, analizējot operāciju datus, viņa novērojusi, ka nepieciešams lielāks aklimatizācijas periods. Tā ka jāiet novembrī. Tad viņa varbūt arī ieteikšot kādu optometru, kas var ieteikt tieši man piemērotus vingrinājumus acīm. Šobrīd neko nevajag darīt, ļaut pierast. Tad arī laikam slēgs manu lietu, iedos man izrakstus. Jo principā to parasti darot šajā vizītē 6 mēn pēc operācijas.

piektdiena, 2010. gada 5. marts

pēc 2 mēnešiem



Acis vēl ir sausas, bet dakterīte ieteica palēnām atradināties no pilieniem. Acis noskanējot ar aparātu, rezultāts ir ļoti labs, neesot ne plusu, ne mīnusu. Bet pārbaudot redzi uz tāfeles, tikai 7. rindiņa (cik rindiņas viņiem tur ir?). Daktere gan to skaidroja ar Oftagel neseno iepilināšanu, neizrādīja nekādu satraukumu un teica, ka jānāk atkal pēc 2 mēnešiem.
Tā kā ikdienā redzu labi, es arī neuztraucos. Gribētos nedaudz asāku redzi, nav sajūta, ka ir pilnīgi ideāli, bet arī nepietrūkst.

Viss esot sadzijis labi, atļauta ir sauna, pirts, baseins - pilnasinīga dzīves baudīšana :) To arī darīju - 3 reizes jau biju pirtī. Domāju - varbūt pēc pirts būs atkal sausuma sajūta, bet nē - viss štokos.

Ir pārgājuši arī tie oreoli ap mašīnu ugunīm tumsā, laikam jau tie arī bija regulāro pilienu dēļ, bet varbūt palielināto zīlīšu dēl..

Ikdienā no brillēm esmu atradinājusies, bet gulēt ejot un mostoties vēl arvien īsti nepielec, ka nav jānoliek brilles, jāstiepjas pēc briļļu maka. Jāatgādina sev. Tas, protams, ir patīkami - kārtējo reizi attapties - Līga, Tev tak nav briļļu! :)