13,5 gadi pēc LASIC

​Vēl arvien brilles nevajag. Arī auto vadīšanai. Viss ok. Pāris gadus ir sauso acu sindroms, ārsti saka, ka vecuma norma ap 40 gv, un LASIC arī to varot veicināt.

report

šodien darbā bija obligātā veselības pārbaude uzzināju savu redzes stāvokl1 tālumā esot uz 89%, tuvumā uz 70%, tāpēc, ka ir neliels nenokoriģēts astigmatisms palicis, un neliels plusiņš +1. Jāpiebilst, ka klīnikā pirms operācijas arī teica, ka ar tik sliktu redzi kā pirms tam man, lielāka iespējamība, ka pilnīgi ideāli nenokoriģēsies ja pašai netraucē, tad brilles nevajagot pati vērtēju operāciju labi, redze nav mainījusies, baudu bezbriļļu brīvību un smukumu :)

1 gads 9 mēneši pēc

Sveiki tie, kam tas ir svarīgi, ziņoju, ka viss kārtībā :) Nekādu negatīvu novērojumu nav.

lāzeroperācija - VID attaisnotie izdevumi???

Ha! Nez kāpēc es par to vispār neiedomājos decembrī, kad nolēmu veikt operāciju.
Es rūpīgi painteresējos, vai neko nesedz mana veselības apdrošināšana, bet par čeku iesniegšanu VID attaisnoto izdevumu daļas atgūšanai man vispār neiešāvās prātā. Neviens arī to nepieminēja, diemžēl. (Atšķirībā no manas masierītes, kas pat pie katra 5 ls čeka atgādina, lai paprasu kasierei rekvizītus iesist čekā, jo varēs taču iesniegt VID tos čekiņus).

Tātad - tieši par masierēšanās sakrātajiem čekiem domājot un VID veidlapas pētot, domāju... hmmm.. atgūt varu tikai 12 Ls, izskatās, ka čakars būs liels, laika zudumi un benzīns braukājot arī.. vai vispār vērts iesniegt.. Un man pēkšņi iešāvās prātā tie 2000 ls, kas samaksāti par operāciju!!!! Piezvanīju uz savas dzīvesvietas VID nodaļu un prasu - vai redzes korekcijas lāzeroperācija ir attaisnotie izdevumi? man atbild - jā. Es jau nopriecājos, kad man uzmācas nejaukas atmiņas - pārskaitījumu veica draugs no sava konta. Uz to man tante klausules otrā galā protams nelaipni sāk burkšķēt "draugs... kas tas vispār ir.. tas nekas nav.... nav nekāda radniecība, tas neskaitās". Es vēl mēģinu piebilst, ka maksājuma uzdevumā bija minēti mani rekvizīti, ka tas ir par manu opeerāciju. Tad tante jūt, ka nav ko pa telefonu samuldēties un atbild, lai es iesniedzu un tad jau VID izskatīs un dos man atbildi. Ar to jau norādot, ka nevis ieskaitīs naudu, bet dos atbildi :)

Es tiešām saskumu, jo summa ir liela. Bet painteresējoties no citas puses, man tomēr skaidro, ka neesot svarīgi, kas maksājis, bet gan par ko. Ja maksājuma uzdevumā esot norādīts, tad es varot iesniegt. Nu interesanti. Tagad jāgaida, kad draugs atgriezīsies no ceļojuma, jādabū maksājuma apstiprinājums un jāsniedz VID. Tad jau redzēs..

Jūlija beigās iesniedzu VID deklarāciju un vajadzīgos dokumentus.

REZULTĀTS: oktobrī saņēmu no Valsts Kases 457.70 Ls !!!! Urāaaaa!

1/2 gads pēc operācijas

Biju uz pārbaudi gandrīz pus gadu (5.5 mēn) pēc operācijas. Aparāts uzrāda vienai acij ideālu korekciju, otrai esot nedaudz par daudz nokoriģēts astigmatisms. Bet visumā esot ļoti labi.
Uz tāfelītes man viegli neiet - ar vienu aci cipari ņirb, tā kā trīskāršojas. Pie tam tieši ar ideāli nokoriģēto aci. Bet ar abām acīm kopumā es redzu vienu rindu augstāk nekā vidusmēra norma esot. Tā ka manuprāt labi. Arī pēc tā, ka ikdienā nekur neizjūtu redzes diskomfortu, spriežu, ka mērķis sasniegts un baudu bezbriļļu režīmu :) un to, ka varu valkāt saulesbrilles :)

Cenšos vairs nepilināt pilienus sauso acu sindromam. Nedaudz sausas acis brīžiem ir. Ja galīgi - tad iepilinu, bet tā gadās reti.

Dakterīte teica, ka tā kā darbiņš darīts liels (ar to domātas manas lielās dioptrijas pirms operācijas), tad man 1/2 gadu pēc operācijas vēl nevarot uzskatīt par galīgo atskaites punktu. Man jāpienāk vēl pēc 6 mēnešiem uz pārbaudi. Jo tik lielai korekcijai, analizējot operāciju datus, viņa novērojusi, ka nepieciešams lielāks aklimatizācijas periods. Tā ka jāiet novembrī. Tad viņa varbūt arī ieteikšot kādu optometru, kas var ieteikt tieši man piemērotus vingrinājumus acīm. Šobrīd neko nevajag darīt, ļaut pierast. Tad arī laikam slēgs manu lietu, iedos man izrakstus. Jo principā to parasti darot šajā vizītē 6 mēn pēc operācijas.

pēc 2 mēnešiem

Acis vēl ir sausas, bet dakterīte ieteica palēnām atradināties no pilieniem. Acis noskanējot ar aparātu, rezultāts ir ļoti labs, neesot ne plusu, ne mīnusu. Bet pārbaudot redzi uz tāfeles, tikai 7. rindiņa (cik rindiņas viņiem tur ir?). Daktere gan to skaidroja ar Oftagel neseno iepilināšanu, neizrādīja nekādu satraukumu un teica, ka jānāk atkal pēc 2 mēnešiem.
Tā kā ikdienā redzu labi, es arī neuztraucos. Gribētos nedaudz asāku redzi, nav sajūta, ka ir pilnīgi ideāli, bet arī nepietrūkst.

Viss esot sadzijis labi, atļauta ir sauna, pirts, baseins - pilnasinīga dzīves baudīšana :) To arī darīju - 3 reizes jau biju pirtī. Domāju - varbūt pēc pirts būs atkal sausuma sajūta, bet nē - viss štokos.

Ir pārgājuši arī tie oreoli ap mašīnu ugunīm tumsā, laikam jau tie arī bija regulāro pilienu dēļ, bet varbūt palielināto zīlīšu dēl..

Ikdienā no brillēm esmu atradinājusies, bet gulēt ejot un mostoties vēl arvien īsti nepielec, ka nav jānoliek brilles, jāstiepjas pēc briļļu maka. Jāatgādina sev. Tas, protams, ir patīkami - kārtējo reizi attapties - Līga, Tev tak nav briļļu! :)

Lielā diena

Tā, aizvakar bija mana lielā diena - operācijas diena.
E-pastu sarakstē bijām vienojušies, ka esmu iekļauta piektdienas Femtolasik grupiņā. :)
Trešdien pārskaitījām naudu.
Ceturtdien man piezvanīja, pateica, ka jābūt 10:30, tā kā izmantošu Femtolasik metodi, man būs cits līgums (līdzi man ir iedots Lasik līgums).
Kopumā noskaņojums bija mierīgs, bet tik un tā naktī rādījās sapņi, ka ierodos klīnikā un man iedod jauno līgumu, kas ir grāmatas izskatā, kurš viss jāizlasa un vietām jāaizpilda un dakteris mani jau gaida, un es tik lasu un lasu un pildu un netieku līdz operācijai.. tad vēl sapņoju, ka klīnikā ir telpa, kurā koncertē dzīvā grupa un solists bija dr. Lūkins :) vēl sapņoju, ka man piezvana no klīnikas, lai vēl nebraucu, jo RĪgā ir sākušies negaidīti pilsētas svētki un viņi klīnika nedrīkstot strādāt, bet lai es pagaidu, gan jau drīz atļaušot atvērties..

bet tā nebija :) - ierados, tikām galā ar līgumiem, izsniedza man smuku klīnikas auduma maisiņu ar klinikas avīzīti un pēc operācijas nepieciešamajiem pilieniem ar instrukciju līdzi.
Vēlreiz pie acu ārstes dubultai drošībai pārbauda redzi, var uzdot jautājumus (kuri tiešām visu laiku rodas klāt), tad iedod mazo graķīti nomierinoša sīrupiņa un māsiņa ved augšā uz pēcoperācijas atpūtas telpu, kurā uzliek pacientam cepurīti, uzvelk bahilas, nodezinficē acu apvidu ar spirtiņu un noinstruē par operācijas gaitu. Būtībā no šī brīža viss notiek ļoti ātri savā atstrādātā, noteiktā secībā, laiks paskrien nemanot.
Vienā gultā jau atlaidies pirmais operētais. Es esmu otrā. Pēc manis bija vēl 2 sievietes.

Brilles iesaka nolikt malā, jo tās vairs nekad nebūšot vajadzīgas. hmmm... Redz - un tā es dr. Lūkinu arī neredzēju :(. Jo ar manu redzi bez brillēm pirms operācijas man nebija cerību viņu ieraudzīt, bet pēc operācijas man bija tāds uztraukums, ka tas nebija prātā un vēl arī nevarēju redzēt, jo pirmajā brīdī ir migliņa.

Operācijā jutos kā kosmosa kuģī. Vadītājs (dakteris) dod pavēles un instruē par procesu gaitu. Tā kā klīnikā iepriekš jau bija izstāstīta operācijas gaita, nekādu satraucošu pārsteigumu nebija. Uztraukums gan nenormāls bija, elpoju caur muti nezkāpēc, tā bija vieglāk, un biju sastingusi, lai tikai netraucētu ārstam. Kuriozais ir tas, ka mirklī, kad lāzers nodedzina dioptrijām atbilstošo radzenes daļu, nosmaržo pēc deguma un, kad dr. noskalo aci, nočūkst. Operācijas laikā tiešām nekas nesāp, galva ir skaidrs, Tu vari domāt līdzi. Un aparatūras lieliskais dizains, kosmiskās skaņas un dažādu krāsu gaismiņas rada paļāvību uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem un iespējām. Un tad jau Tu visu esi pacietis un māsiņa ved Tevi laimīgu (par to, ka tas ir izdarīts un aiz muguras!) uz pēcoperācijas atpūtu, kur Tevi gaida nomierinoša pustumsa un gulta ar lieliem spilveniem un mīkstu pledu. Padzēros piparmētru tēju un pat iemigu uz brīdi. Tūlīt pēc operācijas ļooooti gribējās apraudāties, bet tas bija tīri no stresa, nevis no kaut kā konkrēta.

Kad paiet ~1,5-2 h, laiks doties pie acu ārstes uz 1. stāvu, kas noņem kontaktlēcas (Femtolasik gadījumā dr. pēc operācijas uzliek lēcas, jo radzenes noņemtais vāciņš Femtolasik gadījumā ir stipri plānāks nekā Lasik gadījumā). Un pārbauda kā radzenes vāciņš guļ. Šeit arī uzzinu sev negaidītu jaunumu, kad jautāju, cik ilgā laikā radzenes vāciņš pilnībā pieaug atpakaļ. Daktere saka - gadu laikā. Es izbrīnos un prasu - gada laikā? Viņa - gadu laikā. Hmmm... Redz, esot tā, ka jau operācijas dienā pirmo h laikā griezuma vietai epitēlija šūnas pārvelkas pāri un sākas sadzīšana. Nedēļas laikā malas ir tā sadzijušas, ka var atsākt normāli mazgāties dušā un atsākt sportot, bet pilnībā radzenes vāciņš (cik es tagad saprotu - vidusdaļā) pieaug tikai daudzu gadu laikā. Vēl jānoskaidro - cik gadu laikā. Un vēl nav skaids, kad tad īsti var atsākt krāsot acis? Es saku - tikko uzzini atbildes uz saviem jautājumiem - tā vietā rodas jauni :) Daktere skaidroja, ka šī radzenes ilgā pieaugšanas laika dēļ ir iespējams veikt reoperācijas vēlreiz ar speciālu instrumentu atverot radzenes vāciņu.

Tā kā atsāpinošās zāles sāk iziet + vēl tiek izņemtas lēcas, sāk pa īsto grauzt un asarot acis. Bet nu nevienas no tām sāpēm nav stipras un neizturamas. Jebkuru, kurš ir valkājis lēcas, tas nevar pārsteigt.

Tad nu ir laiks ierasties Jūsu sagaidītājam-pavadītājam, uzlikt saulesbrilles un doties mājās. Vēlreiz tiec mīļi un stingri noinstruēts par zāļu pilināšanu, pārprasa vai tiešām pavadonis ir ieradies, ir sajūta, ka par Tevi rūpējas. Pavadonis jeb mājās aiztransportētājs ir noteikti nepieciešams, jo 6 h pēc operācijas acis ir jātur ciet. Drīkst atvērt uz laiciņu, cik nepieciešams, bet vēlams visu laiku turēt ciet. Pēc maniem vērojumiem, pavadonis nepieciešams arī neizbēgamā operācijas radītā stresa dēļ, jo 2 dienas es uzvedos sev neraksturīgi saraustīti, nesakarīgi un nekoordinēti.

Mājās iekārtojos gultā, padzēros, paēdu un maksimāli gulēju ar acīm ciet. Saņēmu atbalstošas sms, ko draugs lasīja priekšā. Pilināju pilienus ik pa 2 h kā tika teikts. Nekādu īpaši sliktu sajūtu nebija - sākās saudzējošais režīms, kas ilgs vēl vismaz nedēļu. Visgrūtākais bija izdomāt kā naktī nodrošināt acu neaiztikšanu, bail miegā saberzēt. Tāpēc gulēšanai miega briļļu vietā izmantoju superuniversālo galvas apsēju jeb bafu - tas darbojās labi - nespieda, un par acīm jutos droši.

P.S. Kopumā Lūkina klīnika nelika man vilties, viss bija kā nākas. Piestrādāt viņi vēl varētu pie miera nodrošināšanas, jo pēcoperācijas zālē ir ļoti laba dzirdamība no gaiteņa un kāpnēm, pa kurām aktīvi nēsājas personāls. Man tas pietrūka - klusums un miers. Bet varbūt citi nav tik stresaini un nepamana tādas lietas. Arī pēc operācijas ejot pie dakteres lejā, kaut kā nebija patīkami gaidīt kopējajā uzgaidāmajā telpā, kur bija pilns ar skaļiem, smejošiem skandināviem (laikam).

P.P.S. Vēl arī gribu atgādināt pašsaprotamo, - ka viss ko rakstu ir tikai mans personīgais redzējums uz šīm lietām tātad - subjektīvs nevis objektīvs. :)